Jaunais Klimata akts palielina līdzšinējo 2030. gadam noteikto ES emisiju mazināšanas mērķi no 40% līdz 55%. Jauni oglekļa piesaistīšanas pasākumi varētu ļaut emisiju mazināt pat par 57%.
Eiropas Parlaments ceturtdien ar 442 balsīm par, 203 pret un 51 atturoties pieņēma ES Klimata aktu, par kuru jau aprīlī neoficiāli vienojās ar dalībvalstīm. Jaunais likums nosaka saistošu pienākumu ES un dalībvalstīm īstenot Eiropas zaļajā kursā noteikto politisko mērķi līdz 2050. gadam nodrošināt ES klimatneitralitāti.
Jaunais Klimata akts sniegs Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridisko noteiktību un paredzamību, kas vajadzīga, lai plānotu pāreju uz oglekļneitrālu ekonomiku.
Plānots, ka pēc 2050. gada ES izvirzīs negatīvus emisijas mērķus.
Vērienīgāki 2030. gada mērķi
Jaunais ES Klimata akts nosaka ES mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 2030. gadam par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni (iepriekš noteiktais ES mērķis bija 40%). Turklāt gaidāmā ES zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas pārskatīšana pastiprinās oglekļa emisijas piesaistīšanu ar zemes apstrādes un mežsaimniecības palīdzību, tādējādi faktiski līdz 2030. gadam emisijas varētu tikt samazinātas pat par 57%.
2040. gada emisiju samazināšanas mērķi noteiks pēc “emisijas budžeta”
Eiropas Komisija iesniegs priekšlikumu par 2040. gada mērķi, vēlākais, sešus mēnešus pēc Parīzes nolīgumā paredzētās 2023. gada vispārējās pārskatīšana. Saskaņā ar Parlamenta priekšlikumu Komisija publicēs maksimālo emisiju apjomu, ko ES drīkst radīt līdz 2050. gadam, neapdraudot ES saistības saskaņā ar nolīgumu. Šis tā sauktais “siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets” būs viens no kritērijiem, lai noteiktu ES jauno mērķi 2040. gadam.
Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtēs visu ES dalībvalstu kopējo progresu, kā arī valstu pasākumu konsekvenci, virzoties uz ES mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.
Eiropas Klimata pārmaiņu zinātniskā padome
Ņemot vērā neatkarīgu zinātnisku konsultāciju nozīmi un pamatojoties uz Parlamenta priekšlikumu, tiks izveidota Eiropas Zinātnes konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jomā, lai uzraudzītu ES mērķu sasniegšanu un novērtētu, vai Eiropas politika atbilst šiem mērķiem.
Citāts
Parlamenta ziņotāja Jite Gutelande (S&D, Zviedrija) sacīja: “Es lepojos ar to, ka mums beidzot ir klimata likums. Mēs apstiprinājām neto emisiju samazināšanas mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 55% un tuvāk 57%. Es būtu vēlējusies vēl vērienīgākus mērķus, bet šis ir labs kompromiss, kas pamatots zinātnē un radīs lielas pārmaiņas. Tagad Eiropas Savienībai nākamās desmitgades laikā ir jāsamazina emisija vairāk nekā tas izdevies iepriekšējās trīs desmitgadēs kopā, un mums ir jauni, daudz vērienīgāki mērķi, kas var iedvesmot arī citas pasaules valstis pastiprināt savus centienus šajā jomā.”
Turpmākie soļi
Paredzams, ka drīzumā likumu apstiprinās arī Padome. Tad regula tiks publicēta Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā 20 dienas vēlāk. Komisija 2021. gada 14. jūlijā plāno iesniegt virkni priekšlikumu, lai sīkāk noteiktu instrumentus, ar kuru palīdzību Eiropas Savienība līdz 2030. gadam varēs sasniegt šo tālejošo mērķi.
Vispārēja informācija
Eiropas Parlamentam ir bijusi liela nozīme, lai panāktu daudz vērienīgākus ES klimata tiesību aktus. 2019. gada 28. novembrī tas izsludināja ārkārtas stāvokli klimata jomā.
