Komisija ir publicējusi ziņojumu par stāvokli Enerģētikas savienībā 2024. gadā, kurā aprakstīts, kā ES šīs Komisijas pilnvaru laikā ir risinājusi bezprecedenta problēmas enerģētikas politikas jomā, nodrošinot ES tiesisko regulējumu, lai turpinātu pāreju uz tīru enerģiju un liktu pamatus. ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai.
Būtiski, ka pēdējo gadu laikā ES ir spējusi izturēt kritiskos riskus tās energoapgādes drošībai, atgūt kontroli pār enerģijas tirgu un cenām un paātrināt pāreju uz klimata neitralitāti.
Atjaunojamās enerģijas ražošana pārspēj jaunus jaudas rekordus. 2024. gada pirmajā pusē puse no ES saražotās elektroenerģijas tika iegūta no atjaunojamiem avotiem.
Krievijas gāzes daļa ES importā samazinājās no 45% 2021. gadā līdz 18% līdz 2024. gada jūnijam, savukārt imports no uzticamiem partneriem, piemēram, Norvēģijas un ASV, ir palielinājies.
Mēs samazinājām gāzes pieprasījumu no 2022. gada augusta līdz 2024. gada maijam par 138 miljardiem kubikmetru.
ES sasniedza savu 90 % ziemas gāzes uzglabāšanas mērķi 2024. gada 19. augustā, krietni pirms termiņa 1. novembrī.
Enerģijas cenas ir stabilākas un joprojām ir ievērojami zemākas par 2022. gada enerģētikas krīzes maksimālo līmeni.
ES siltumnīcefekta gāzu emisijas no 1990. līdz 2022. gadam ir samazinājušās par 32,5%, savukārt ES ekonomika tajā pašā laika posmā ir augusi par aptuveni 67%.
Starptautiskā līmenī ES vadīja globālo iniciatīvu trīskāršot atjaunojamo energoresursu jaudu un divkāršot energoefektivitātes uzlabojumus kā daļu no pārejas no fosilā kurināmā, ko visas puses atbalstīja COP28 konferencē Dubaijā.
Atjaunojamās enerģijas jomā ir panākts ievērojams progress. Vēja enerģija apsteidza gāzi, kļūstot par ES otro lielāko elektroenerģijas avotu aiz kodolenerģijas, un līdz 2024. gada pirmajam pusgadam no atjaunojamiem energoresursiem tika saražoti 50% elektroenerģijas ES. 2022. gadā ES primārās enerģijas patēriņš atjaunoja savu lejupslīdes tendenci, samazinoties par 4,1%. Tomēr energoefektivitātes centieni būs vēl vairāk jāpastiprina, lai ES līdz 2030. gadam sasniegtu enerģijas galapatēriņa samazināšanas mērķi par 11,7 %. Ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz apkures iekārtu elektrifikāciju un renovācijas tempu ēkas. Ir vajadzīgi pastiprināti centieni, lai novērstu augstās enerģijas cenas. Tas ir būtiski, lai uzlabotu ES rūpniecības konkurētspēju un paātrinātu ieguldījumus Eiropas integrētajos infrastruktūras tīklos, kas ir būtiski Eiropas ekonomikas elektrifikācijai.
Ziņojumā atgādināts, ka visām dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk jāiesniedz galīgie atjauninātie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, lai nodrošinātu 2030. gada enerģētikas un klimata mērķu kopīgu sasniegšanu. 2023. gada decembrī publicēto atjaunināto NECP projektu novērtējums liecina, ka dalībvalstis ir spērušas soli pareizajā virzienā, taču ar to vēl nepietiek, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 %, un tām ir jāņem vērā ieteikumus saviem galīgajiem plāniem. Šodien Komisija arī publicēja ziņojumu par Regulas par enerģētikas savienības pārvaldību un klimata politiku darbību, kurā secināts, ka Regulai ir svarīga loma, lai ES virzītos uz 2030. gada mērķu sasniegšanu, veicot plānošanu un ziņošana ir saskaņotāka, integrētāka un vienkāršāka.
Nākotnē būs jārisina jauni un topošie izaicinājumi, piemēram, pašreizējās vērienīgās atšķirības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķu jomā, enerģētiskās nabadzības pieaugums, enerģijas cenu atšķirība salīdzinājumā ar citiem globālajiem konkurentiem un jaunu stratēģiski kritisku atkarību risks. Tiem būs nepieciešama izlēmīga politiska reakcija un būtiskas pārmaiņas ES un dalībvalstu līmenī, izmantojot lielāku koordināciju, tirgus integrāciju un kopīgu rīcību.
ES ir turpinājusi atbalstīt Ukrainu, saskaroties ar nerimstošajiem Krievijas uzbrukumiem tās enerģētikas sistēmai. Ukrainas un Moldovas tīklu sinhronizācija ar Kontinentālās Eiropas tīklu palīdzēja stabilizēt Ukrainas elektroenerģijas sistēmu, un elektroenerģijas biržu jauda tagad ir sasniegusi 1,7 GW komerctirdzniecībā. Tas arī ļauj Ukrainai gūt labumu no ārkārtas importa. Līdz 2024. gada 31. jūlijam vairāk nekā 40 % no visiem dalībvalstu ziedojumiem bija veltīti enerģētikas nozarei, un Savienības civilās aizsardzības mehānisma kopējais ieguldījums tika lēsts vairāk nekā 900 miljonu eiro apmērā. Arī Ukrainas Enerģētikas atbalsta fonds (UESF) līdz 2024. gada jūnijam mobilizēja vairāk nekā 500 miljonus eiro. Turklāt ES 50 miljardu eiro Ukrainas instruments nodrošinās konsekventu finansējumu Ukrainas atveseļošanai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei līdz 2027. gadam.
Enerģijas drošības un konkurētspējas uzlabošana
ES ražotāji saskaras ar pieaugošu konkurenci neto nulles tehnoloģijās pasaules un vietējos tirgos. Ziņojumā ir atgādināts par neto nulles rūpniecības likuma un Kritisko izejvielu likuma nozīmi, kā arī elektroenerģijas tirgus dizaina reformu, lai risinātu šīs problēmas. Šodienas ziņojumā arī atzīts, ka ir jāveido partnerattiecības ar rūpniecību, lai paātrinātu nulles tehnoloģiju attīstību un stiprinātu ES ražošanas bāzi. Svarīga loma būs tādām rūpnieciskajām aliansēm kā Eiropas akumulatoru alianse, Eiropas tīrā ūdeņraža alianse, saules fotoelementu rūpniecības alianse, atjaunojamo energoresursu un zemas oglekļa emisijas degvielu vērtību ķēdes rūpnieciskā alianse un mazo modulāro reaktoru alianse. Komisijas dialogi par tīru pāreju ar nozari un sociālajiem partneriem atbalstīs Eiropas zaļā kursa īstenošanu.
Izšķiroša nozīme ir arī Inovāciju fondam, kura budžets līdz 2030. gadam ir aptuveni 40 miljardi eiro. Eiropas Ūdeņraža banka, ko finansē no ES ETS Inovāciju fonda, ir izveidota un darbojas, un tā ir veikusi pirmo veiksmīgo ES izsoļu kārtu, piešķirot gandrīz 720 miljonus eiro 7 atjaunojamās ūdeņraža projektiem Eiropā.
Atbalsts ceļā uz tīru pāreju
Ar jauniem enerģijas tirgus tiesību aktiem, piemēram, reformēto elektroenerģijas tirgus dizainu, visneaizsargātākie būs labāk aizsargāti no atvienošanas. Dabasgāzes cenu krīzes gadījumā dalībvalstis var ieviest pasākumus, lai aizsargātu patērētājus un nodrošinātu piekļuvi enerģijai un būtiskiem sociālajiem pakalpojumiem par pieņemamu cenu. Tas ietver iejaukšanos cenu noteikšanā mazumtirdzniecības līmenī, lai pasargātu patērētājus no pārmērīgi augstām cenām.
Sociālā klimata fonds arī būs galvenais instruments, lai 2026.–2032. gadam mobilizētu vismaz 86,7 miljardus eiro, ko finansēs no ETS ieņēmumiem un vismaz 25 % no dalībvalstu līdzfinansējuma. Fonds atbalstīs strukturālus pasākumus un investīcijas energoefektivitātes renovācijās, pieejamu un energoefektīvu mājokļu pieejamībai, tīrai apkurei un dzesēšanai un atjaunojamās enerģijas integrācijai, kā arī mobilitātē un transportā ar nulles un zemu emisiju līmeni. Ir arī iespēja nodrošināt pagaidu tiešo ienākumu atbalstu.
Pamats
Šo ziņojumu publicē katru gadu, lai novērtētu ES progresu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā. Pēc pagājušā gada ziņojuma par Enerģētikas savienības stāvokli, kurā aplūkoti izaicinājumi un sasniegumi 2020.–2023. gadā, šī gada pārskatā ir sniegta jaunākā informācija par to, kā ES sekmīgi rīkojās saistībā ar nepieredzētiem notikumiem un izaicinājumiem šīs Komisijas pilnvaru pēdējā gadā.
Ziņojuma pirmajā daļā ir parādīts, kā augstie mērķi enerģētikas un klimata jomā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu nodrošināja pamatu ES krīzes reaģēšanas stratēģijai un REPowerEU plānam. Tajā arī izklāstīti pasākumi Eiropas rūpniecības konkurētspējas uzlabošanai. Otrajā daļā analizēts Enerģētikas savienības īstenošanas stāvoklis visās piecās dimensijās: (1) drošība, solidaritāte un uzticēšanās; (2) pilnībā integrēts iekšējais enerģijas tirgus; (3) energoefektivitāte; (4) klimata pasākumi un ekonomikas dekarbonizācija; un (5) pētniecība, inovācija un konkurētspēja. Šā gada ziņojumam ir pievienots pielikums, kurā ir informācija par brīvprātīgām un valsts mēroga shēmām bioenerģijas jomā dalībvalstīs.
Avots: European Commission, 2024
