Vai esam gatavi ieviest atkrastes vēja parkus Latvijā?

Atsaucoties uz Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieka vietnieka Dāvida Bartelsa kunga ielūgumu, LATEA valdes dalībnieks Ansis Avotiņš 2022. gada 16. novembrī, Rīgā devās uz Vācijas vēstniecību, kur notika Vācijas un Latvijas viedokļu apmaiņa par jauniem energoresursu ieguves veidiem.

Tā kā šobrīd ir laiks, kad enerģētikas problēmas ir aktuālas visā Pasaulē, raksta turpinājumā sniegsim ieskatu par enerģētikas izaicinājumiem un iespējām pašvaldību teritorijās. Viens no visvairāk aplūkotajiem jautājumiem bija par to, vai esam gatavi ieviest atkrastes vēja parkus Latvijā.

Uz sarunām tika aicināti Latvijas pašvaldību pārstāvji un nozares eksperti. Sarunas vadīja Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības pārstāvji, RWE projektu vadītājs Pawel Dabrowski un Enerģētikas un komunālās saimniecības, Bundesvēra un civilās aizsardzības jautājumu nodaļas vadītājs Finn-Christopher Brüning.

Uzņēmums RWE ir atkrastes vēja parku attīstītājs ar nepilnu 20 gadu ilgu pieredzi enerģētikas sfērā. Tas ir uzstādījis daudzus vēja parkus Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Līdz ar to uzņēmumam ir bagātīga pieredze sadarbībā ar pašvaldībām. Pēc Pawel Dabrowski prezentācijas sniegtās informācijas, RWE ieņem 2. vietu pasaulē atkrastes vēja enerģijas jomā, jo ir ļoti labi sagatavojušies tirgum – ar milzīgām investīciju iespējām.

Uzņēmums sevi jau ir pierādījis, realizējot vairākus atkrastes vēja parkus:

• • Apvienotā Karalistē — Rampion (13-20 km att. no krasta) – 400 MW

• • Dānijā — Rødsand (2-9 km att. no krasta) – 207 MW

• • Vācijā  — Arkona (35 km att.no krasta) – 385 MW

• • Zviedrijā — Karehamn (7 km att. no krasta) – 48 MW

Atkrastes vēja parki, kas šobrīd ir izstrādes/būvdarbu stadijā:

• • Zviedrijā — SödraMidsjöbanken (100 km att. no krasta) – 1600 MW

• • FEW Baltic II —  (55 km  att. no krasta) – 350 MW

• • Apvienotā Karalistē — Triton Knoll (32 un 45 km att. no krasta) – 857 MW

• • Apvienotā Karalistē — Thor  (20 km  att. no krasta) – 800-1000 MW

• • Vācijā — Kaskasi (35 km att. no krasta) – 342 MW

• • Bulgārijā — Sofija (195 km  att. no krasta) – 1400 MW

• • Īrijā — Dublin Array (10 km  att. no krasta) – 600-900 MW

Arī Latvijā tiek veikta izpēte, kas saistās ar 700-1000 MW jaudas “ELWIND” atkrastes vēja parka izbūvi Kurzemes piekrastes teritorijā starp Pāvilostu un Užavu (15 līdz 20 km no krasta līnijas jūrā).

 

 

Paralēli top izpēte arī par vēl vienu 1-2 GW atkrastes vēja parku pie Ainažiem, gan Igaunijas, gan Latvijas pusē. Šī ir atšķirīga pieeja no sauszemes vēja parkiem, kuru gadījumā līdz šim bija daudz iebildes no zemes īpašniekiem un plašākas sabiedrības, tādēļ ir interesanti uzzināt Vācijas pilsētu/pašvaldību pieredzi šādu parku izbūves gaitā un kādu ietekmi tie rada pēc to izbūves.

 

 

LATEA valdes pārstāvis min, ka pēc diskusijām varēja secināt, ka kopumā vēja parka izveidi var dalīt divos posmos.

Pirmais posms būtu sabiedrības izglītošana un rūpīga plānošana, bet otrais posms – paša vēja parka būvniecība. Viss kopā aizņem aptuveni astoņus līdz desmit gadus, bet pats būvniecības process ilgst tikai trīs līdz četrus gadus. Tātad pirmais uzdevums, ar ko būtu Latvijā jāsāk strādāt, ir sabiedrības izglītošana un iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos.

Bailes un bažas par atkrastes vēja parkiem

Sabiedrībai ir vairākas bažas par atkrastes vēja parku celtniecību. Kā piemēram, var tik nevēlami ietekmēta jūras iemītnieku un putnu drošība, kā arī bojāta piekrastes ainavas pievilcība. Toties lielākas bažas rada ietekme uz tautsaimniecību, piekrastes nekustamo īpašumu vērtību samazināšanos, vēsturisko zvejas vietu iznīcību, tūrisma samazināšanos un apgrūtinātu kuģošanu.

Baidīties ir cilvēcīgi, bet izpētot realizētos projektus un to ietekmi uz piekļauto teritoriju, bažas samazinās. No RWE prezentācijas varēja secināt, ka 72% Igaunijas iedzīvotāju atbalsta jūras vēja parku paplašināšanu, nevis sauszemes vēja parku veidošanu, 62% pauda bažas par pietiekamas informācijas trūkumu par AVP būvniecību un ar to saistīto ietekmi, 35% aptaujāto ir skeptiski par pašiem informācijas sniedzējiem, 49% izteica, ka vietējiem iedzīvotājiem trūkst pietiekamu iespēju piedalīties. Atklāts paliek vien jautājums, cik Latvijas iedzīvotāji ir tam gatavi, un cik tam ir gatava Latvijas elektropārvades sistēma? 

Lai veicinātu Latvijas energoneatkarību, ir nepieciešamas investīcijas jaunu enerģiju ražojošu parku izveidē, un tam ir arī racionāls pamats, jo 2022. gada pirmajos sešos mēnešos Latvija patērēja 3,629 TWh, bet saražoja 2,775 TWh, tātad importēja 0,854 TWh (dati no AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskata). Saražotā elektroenerģija lielākā daļa nāk no HES, TEC un biomasas koģenerācijas stacijām, un salīdzinoši ļoti mazs procents (līdz 3%) no atjaunīgajiem vēja un saules parkiem. Bet jāņem vērā fakts, ka atjaunīgie avoti ir atkarīgi no gadalaika un laika apstākļiem, un ziemas periodā būs nepieciešams izmantot citus avotus, importēt, vai veidot elektroenerģijas uzskrāšanas sistēmas (ūdeņradis, baterijas, u.c.), kas vēlāk var kalpot arī kā tīkla stabilizējošs elements.

LATEA valdes loceklis uzskata, ka, īstenojot atkrastes vēja parka projektus Latvijā, sabiedrība kopumā iegūs vairāk un šis varētu būt arī kompromiss starp dažādajām sabiedrības grupām un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

Atkrastes vēja parka radītās priekšrocības

Atkrastes vēja parkiem ir teicama energoapgādes koncepcija, kas nodrošina papildus ieņēmumus vietējo pašvaldību budžetos, turklāt nav izslēgts, ka šādos projektos piedalas arī citas pašvaldības, kam nav jūras robežas. Vēja parku savienošanai ar elektrotīklu tiek izmantoti zemē guldīti kabeļi, tādēļ nav lielo elektrolīniju balsti, kas bojā ainavu zemes īpašumiem. Šī tehnoloģija, protams, saistās ar palielinātām izmaksām, bet ņemot vērā šī brīža un prognozētās elektroenerģijas cenas, līdzīgi kā dažādiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, investīciju atmaksāšanās laiks kļuvis daudz īsāks.

Vēja enerģija būtiski papildina pašvaldību ienākumus. Par to liecina Pawel Dabrowski prezentācijā apkopotā informācija. Zemāk varat iepazīties ar skaitļiem:

• • Īrijā vēja parki patlaban pašvaldību budžetos nodokļu veidā ienes 42,5 milj. EUR, kas aptuveni atbilst 2,6% no kopējiem nodokļu ienākumiem. Bez tam pašvaldības uzliek vēja parkiem nekustamā īpašuma nodokli. 

• • Polijā vēja enerģijas sektors zemes nodokļa veidā ik gadus samaksā aptuveni 45 milj. EUR.

• • Grieķijā ar vietējo nodokli 3 % apmērā apliek vēja parku apgrozījumu un to sadala starp pašvaldībām (tās saņem 1,7 %) un vietējiem elektroenerģijas patērētajiem (1 %), atlikumu saņem Zaļais fonds (0,3 %). 2019. gadā tie kopumā bija 19,8 milj. EUR.

• • Galīcijā pašvaldības 2019. gadā no reģionā instalētajiem 3,4 GW vēja parkiem saņēma ienākumus 27,8 milj. EUR apmērā. 46 % no tiem veidoja vēja parku nodokļi. Dažās pašvaldībās šie nodokļi veidoja 90 % no visiem ieņēmumiem.

• • Lielbritānijā vēja enerģijas apgrozījums 2019. gadā bija turpat vai 6 miljardi sterliņu mārciņas.

• • Vācija vēja enerģijas apgrozījums 2019. gadā bija aptuveni 9,6 miljardi EUR.

Turpretī Vācijā 90% iedzīvotāju atbalsta vēja parka izveidi, jo ir bijis pietiekami ilgs izglītošanas posms. Nākotnē Vācija vēlas ražot siltumu, izmantojot siltumasūkņus. Plānots, ka 2% no Vācijas teritorijas jāizmanto vēja un saules enerģijas iegūšanai. Pašlaik tiek izmantoti tikai 0.6%. Lai sasniegtu divus procentus ir nepieciešami jauni augstsprieguma tīkli, jo uzkrāšanas iespējas ir mazas.

Viena būtiska problēma, ir tas, ka Vācijas reģioniem apbūves zemes ir ierobežotas un rezervētas dažādu ražotņu izveidei, tādēļ šie parki faktiski konkurē ar tām, un šāds aspekts arī ir jāņem vērā. Arī no pasākuma diskusijām varēja secināt, ka gan Vācijas Pašvaldību Savienībai, gan Austrijai ir pietiekami liela pieredze šādu un citu atjaunīgo elektroenerģijas avotu parku izveidē, tādēļ mēs varam mācīties no viņu un citu valstu pieredzes, lai izvairītos no kļūdām, ātrāk rastu risinājumus un salāgotu intereses starp attīstītāju, politiķiem un sabiedrību.

Decentralizēta enerģētika pašvaldībā rada jaunas darba vietas. Kā tas skaidrojams? Ierīkojot atkrastes vēja parkus, tiek radīta ne tikai atjaunojamā elektroenerģija, bet arī jaunas darba vietas gan tiešā, gan netiešā veidā. Kā piemēram, Arkona atkrastes vēja parka celtniecības posmā tika radītas 400-500 tiešās darba vietas (ieskaitot piegādātājus). Šādiem parkiem būs nepieciešama regulāra apkope, un šī ir iespēja arī reģionāliem uzņēmumiem.

Kā vēl vienu no pozitīviem piemēriem var minēt vēja parku Rampion 1 AVP Apvienotajā Karalistē, kur pēc tā izveides pašvaldību teritorijās tūristu apmeklējums pieauga par 8% un līdz ar to pieauga arī tūrista izdevumi par 11 %, kas ir labs papildinājums pašvaldības budžetam.

Kādas ir Jūsu domas par atkrasta vēja parkiem? Vai esam pietiekami gatavi tos ieviest Latvijā?