Komisija šodien ir pieņēmusi 2020. gada enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un tā pavaddokumentus, kuros aplūkoti dažādi ES enerģētikas politikas aspekti. Šā gada apskats ir pirmais apskats, kas pieņemts pēc Eiropas zaļā kursa pieņemšanas, un tajā aplūkots enerģētikas savienības devums Eiropas ilgtermiņa mērķiem klimata jomā.
27 nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP) individuālajos novērtējumos ir analizēts katras dalībvalsts ceļš un ambīcijas virzībā uz pašreizējiem 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājiem. Kopējais novērtējums liecina, ka dalībvalstis ir spējīgas šos mērķrādītājus izpildīt un lielākoties ir guvušas labus panākumus. Šajos ziņojumos ir uzsvērts arī tas, kāds var būt enerģētikas savienības devums, lai palīdzētu ES atgūties no Covid-19 radītās ekonomikas krīzes. Enerģētikas savienība līdz šim, saskaroties ar problēmām, ko mūsu energosistēmām un enerģētikas jomā nodarbinātajiem radījusi pandēmija, ir bijusi stabila.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss: “Enerģētikas nozarei ir svarīga loma emisiju samazināšanā un Eiropas zaļā kursa ieturēšanā. Šodien pieņemtais enerģētikas savienības stāvokļa apskats apliecina progresu, ko esam sasnieguši, kā arī parāda gaidāmos izaicinājumus un iespējas. Investīcijām un reformām, ko mēs izdarām, ir jāveicina zaļa atveseļošana un jāvirza mūs pa īsto ceļu uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.”
Enerģētikas komisāre Kadri Simsone: “Nacionālie enerģētikas un klimata plāni ir būtisks rīks mūsu darbā ar dalībvalstīm, lai plānotu rīcībpolitikas un investīcijas virzībā uz zaļu un taisnīgu pārkārtošanu. Tagad ir īstais laiks šos plānus ieviest dzīvē un izmantot tos, lai izkļūtu no Covid-19 krīzes ar jaunām darbvietām un konkurētspējīgāku enerģētikas savienību.”
Apskats pievēršas piecām dažādām enerģētikas savienības dimensijām: dekarbonizācijai, tai skaitā atjaunojamo energoresursu enerģijai, energoefektivitātei, energodrošībai, iekšējam enerģijas tirgum un pētniecībai, inovācijai un konkurētspējai. Tajā sniegti norādījumi par NECP ātru ieviešanu un to, kā ar enerģētiku saistītas investīcijas un reformas var paātrināt ES ekonomikas atveseļošanos. Apskatā izcelts tas, kā atveseļošanas plāns NextGenerationEU var atbalstīt dalībvalstis vairākās finansēšanas pamatprogrammās.
Šā gada enerģētikas savienības stāvokļa apskatam pirmo reizi ir pievienota enerģijas subsīdiju analīze, kurā norādīta nepieciešamība pēc labākiem datiem par enerģijas subsīdijām un lielākiem centieniem samazināt subsīdijas, ar kurām atbalsta fosilā kurināmā ražošanu un patēriņu. Šodien ir publicēts arī ziņojums par tīras enerģijas konkurētspēju, kurš liecina, ka ES rūpniecība ir veiksmīgi izmantojusi iespējas, ko sniedz pārkārtošanās uz tīru enerģiju. Nozare ir pārspējusi tradicionālās energotehnoloģijas pievienotās vērtības, darba ražīguma un nodarbinātības izaugsmes ziņā. Komisija ir pieņēmusi arī progresa ziņojumus par iekšējo enerģijas tirgu, enerģijas cenām un izmaksām, energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Vispārīga informācija
27 dažādu nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP) novērtēšana: pēc septembrī publicētā ES līmeņa novērtējuma par NECP Komisija šodien ir publicējusi individuālu katra NECP novērtējumu, tai skaitā ieteikumus, ko katra dalībvalsts var izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismam.
Pielikums par enerģijas subsīdijām: šajā pirmajā pārskatā par dalībvalstu enerģijas subsīdijām Komisija norādījusi, ka daudzos NECP nav pilnīgi aprakstīti pasākumi saistībā ar pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā subsīdijām, kas ik gadu sasniedz 50 miljardus eiro, un šādu pasākumu grafiks.
Pielikums par iekšējo enerģijas tirgu: šajā pielikumā sniegts ikgadējais atjauninājums par iekšējo elektroenerģijas un gāzes, secinot, ka gūts labs progress, bet ka vēl ir vajadzīgs darbs, lai tirgus integrētu pilnībā.
Ziņojums par tīras enerģijas konkurētspēju: šajā ziņojumā uzmanība galvenokārt veltīta sešām būtiskām tīras enerģijas tehnoloģijām, ar kurām ES var izpildīt 2030. un 2050. gada mērķus — saules fotoelementi, atkrastes vēja energoiekārtas, okeānu enerģija, atjaunīgais ūdeņradis, akumulatori un viedtīkli.
Ziņojums par enerģijas cenām un izmaksām: šajā ziņojumā plašāk aplūkotas enerģijas cenu un izmaksu tendences Eiropā un starptautiskajā tirgū, uzsverot, ka mājsaimniecību enerģijas izdevumu īpatsvars kopš 2012. gada ir samazinājies visos ienākumu līmeņos.
Progresa ziņojums par energoefektivitāti: ziņojumā aplūkoti panākumi saistībā ar ilgtermiņa energoefektivitātes mērķrādītāju. Lai arī sākotnējā analīze liecina, ka Covid-19 krīzei ir bijusi ievērojama ietekme uz enerģijas pieprasījumu, dalībvalstīm būs jāpastiprina centieni pozitīvas tendences saglabāšanai.
Progresa ziņojums par atjaunojamiem energoresursiem: šajā ziņojumā uzsvērts, ka atjaunojamo energoresursu enerģija ES27 energoresursu struktūrā ir sasniegusi 18,9 % un ka saskaņā ar prognozēm ES pārsniegs atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājus 2020. gadam. Avots: Enerģētikas savienības stāvoklis: progress saistībā ar pārkārtošanos uz tīru enerģiju un zaļas atveseļošanas pamats
