2025. gads iezīmē vēsturisku lūzuma punktu Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikā. Pēc vairāku gadu intensīvas cīņas ar energoresursu cenu kāpumu un ģeopolitisko nestabilitāti, jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli sniedz skaidru signālu: Eiropa ne tikai ir izdzīvojusi pēc “energokara” sākuma, bet ir kļuvusi stiprāka, zaļāka un neatkarīgāka.
Šajā apskatā mēs detalizēti iztirzāsim piecus galvenos aspektus, kas noteiks mūsu enerģētisko nākotni nākamajā desmitgadē.
1. Atbrīvošanās no fosilās atkarības: Ģeopolitiskā uzvara
Vēl pirms četriem gadiem Eiropas atkarība no Krievijas energoresursiem tika uzskatīta par mūsu lielāko vājo punktu. Šodien dati liecina par neticamu transformāciju.
Krievijas gāzes ēras noriets
2021. gadā Krievijas gāze veidoja 45% no kopējā ES importa. Saskaņā ar 2025. gada ziņojumu, šis rādītājs ir nokritis līdz 12%. Šis samazinājums nav noticis pašplūsmā – tas ir mērķtiecīgas diversifikācijas rezultāts, aizstājot Krievijas cauruļvadu gāzi ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no uzticamiem partneriem un palielinot vietējo ražošanu. Komisija pat ierosinājusi pilnīgu Krievijas LNG importa aizliegumu no 2027. gada, kas pieliktu galīgu punktu šai vēstures lapai.
Baltijas valstu enerģētiskā brīvība
Īpaša uzmanība ziņojumā veltīta Baltijas reģionam. 2025. gada 9. februāris ieies vēsturē kā diena, kad Latvija, Lietuva un Igaunija beidzot atvienojās no Krievijas un Baltkrievijas kontrolētā BRELL loka. Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem nav tikai tehnisks sasniegums; tas ir valsts drošības jautājums, kas pilnībā izslēdz iespēju izmantot enerģiju kā šantāžas instrumentu pret Baltiju.
2. Zaļā pāreja: Kad “eko” kļūst par ekonomikas dzinējspēku
Jaunākie dati rāda, ka ES ne tikai tiecas uz klimatneitralitāti, bet jau tagad gūst no tās ekonomisku labumu.
Rekordlieli atjaunīgās enerģijas rādītāji
2025. gadā ES ir uzstādījusi rekordlielu jaunu saules un vēja jaudu – aptuveni 77 GW. Lai to vizualizētu, tas ir ekvivalents desmitiem lielu kodolstaciju jaudai, kas uzstādīta viena gada laikā. Rezultātā 47% no visas Eiropas elektrības šobrīd nāk no tīriem resursiem. 2025. gada jūnijs kļuva par simbolisku mēnesi, kad saules enerģija pirmo reizi vēsturē apsteidza jebkuru citu enerģijas avotu ES kopējā grozā.
Ekonomiskā izaugsme bez emisijām
Bieži tiek apgalvots, ka zaļā pāreja kaitē ekonomikai. Ziņojums šo mītu apgāž: kopš 1990. gada ES iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 71%, kamēr emisijas samazinājušās par 37,2%. Šī “atdalīšanās” (decoupling) pierāda, ka moderna ekonomika var plaukt, vienlaikus kļūstot tīrāka. 2024. gadā emisijas samazinājušās vēl par 2,5%, kas rāda, ka mēs stabili virzāmies uz 2030. gada mērķi – samazināt emisijas par 55%.
3. Enerģijas cenas un konkurētspēja: Lielākais izaicinājums
Lai gan progress ir acīmredzams, ziņojums neslēpj patiesību – enerģijas cenas Eiropā joprojām ir pārāk augstas.
Kāpēc mēs maksājam dārgāk?
Eiropas uzņēmumi maksā divas līdz trīs reizes vairāk par elektroenerģiju nekā ASV vai Ķīnā. Tas ir galvenais šķērslis mūsu rūpniecības konkurētspējai. Cenas dzen uz augšu divi faktori:
Fosilā kurināmā imports: Mēs joprojām tērējam miljardus (aptuveni 375 miljardus eiro 2024. gadā), pērkot energoresursus no trešajām valstīm.
Sistēmas neefektivitāte: Novecojuši elektrotīkli un nepilnīga tirgus integrācija neļauj lētajai vēja un saules enerģijai nonākt pie patērētājiem tur, kur tā visvairāk nepieciešama.
“Lētākas enerģijas rīcības plāns”
Komisija 2025. gadā liek uzsvaru uz nodokļu reformām. Tiek mudināts samazināt elektroenerģijas nodokļus un nodevas, kas šobrīd veido lielu daļu no gala rēķina. Mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji un uzņēmumi reāli sajustu zaļās enerģijas zemo pašizmaksu savos maciņos.
4. Investīciju mērogs: Nākotnes cena
Nākamā desmitgade prasīs investīcijas, kādas Eiropa nav redzējusi kopš Maršala plāna laikiem.
695 miljardi eiro gadā
Lai sasniegtu 2040. gada mērķi (emisiju samazinājums par 90%), būs nepieciešams investēt aptuveni 695 miljardus eiro katru gadu. Šī nauda nav domāta tikai “paneļiem un vēja ģeneratoriem” – lielākā daļa tiks novirzīta elektrotīklu modernizācijai. Bez jaudīgiem un viediem tīkliem mēs nespēsim integrēt milzīgo atjaunīgās enerģijas apjomu.
Kodolenerģijas loma
Interesanti, ka ziņojums skaidri iezīmē kodolenerģijas renesansi. Lai nodrošinātu stabilu bāzes jaudu, kad vējš nepūš un saule nespīd, ES plāno investēt 241 miljardu eiro jaunos reaktoros un esošo darbmūža pagarināšanā. Tas iezīmē pragmatisku pieeju – izmantot visus pieejamos bezemisiju avotus.
5. Sociālā taisnīguma aspekts: Nevienu neatstāt aiz borta
Enerģētikas pāreja nevar būt veiksmīga, ja tā rada nabadzību. Ziņojumā īpaša vieta atvēlēta mazajiem uzņēmējiem un mājsaimniecībām.
Atbalsts MVU un mājokļiem
Iniciatīva “Energoefektivitāte MVU” ar 17,5 miljardu eiro budžetu ir vērsta uz to, lai mazie ražotāji varētu modernizēt iekārtas un samazināt patēriņu. Paralēli tam tiek veidots Sociālais klimata fonds, kas tieši palīdzēs mazturīgajām ģimenēm nomainīt vecos katlus pret siltumsūkņiem vai siltināt mājokļus. Energoefektivitāte vairs nav luksuss, bet gan izdzīvošanas instruments.
Secinājumi: Eiropa 2025. gada skatījumā
Ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli 2025. gadā mums saka: krīze ir pārvarēta, bet darbs tikai sākas. Mēs esam pierādījuši, ka spējam dzīvot bez Krievijas gāzes un ka atjaunīgā enerģija ir spējīga uzturēt mūsu elektrotīklu.
Tomēr panākumi būs atkarīgi no tā, cik ātri mēs spēsim:
- Modernizēt savus elektrotīklus;
- Samazināt enerģijas cenas līdz globāli konkurētspējīgam līmenim;
- Nodrošināt, ka investīcijas sasniedz arī reģionus un mazos uzņēmumus.
Eiropa ir uzņēmusi pareizo kursu. Tagad jautājums ir par ātrumu un precizitāti šī kursa īstenošanā, lai enerģētiskā neatkarība kļūtu par pamatu stabilai un pārtikušai rītdienai ikvienam Latvijas un visas Eiropas iedzīvotājam.
