2026. gada 25. augustā Rīgā, Eiropas Savienības Mājā, pulcējās MVU vadītāji, finanšu direktori un uzņēmumu īpašnieki, lai kopā ar LATEA biedriem, nozares ekspertiem un valsts institūciju pārstāvjiem visu dienu meklētu atbildi uz vienu jautājumu – kā energoefektivitāti no teorijas pārvērst reālā, izmērāmā ieguvumā uzņēmumam. Zemāk apkopojam galvenās atziņas no katra moduļa.
Energoaudits – pamats visam (SIA Efekta)
Anna Šakena skaidroja, ka energoaudits atbild uz trim jautājumiem — kur, cik un ko darīt — un pārvērš pieņēmumus datos balstītos investīciju lēmumos. Praktiskie piemēri no metālapstrādes nozares parādīja, ka vien iekārtu modernizācija var dot līdz 4 reizes augstāku ražību un ietaupīt vairākus simtus MWh gadā. Savukārt Renalds Šteinbergs iepazīstināja ar 3D lāzerskenēšanu un digitālā dvīņa tehnoloģijām, kas ļauj precīzi dokumentēt ēkas stāvokli pirms renovācijas lēmumu pieņemšanas.
Apgaismojums – ietaupīt, bet nezaudēt cilvēka labsajūtu (SIA Vizulo, SIA ADDO Energy)
Jevgēnijs Lipinskis uzsvēra, ka maksimālais ietaupījums nenozīmē mazāko patēriņu – labs apgaismojums nodrošina gaismu tur, kur vajag, tad, kad vajag, un tik, cik vajag, vērtējot visu iekārtas dzīves ciklu, nevis tikai iegādes cenu. Reinis Ernestsons dalījās ar reāliem projektiem, kuros kustības sensori industriālās telpās un noliktavās devuši ievērojamu enerģijas ietaupījumu bez komforta zuduma.
Viedā ēku automatizācija (SIA SOMFY)
Dainis Rimšāns parādīja, kā dinamiskā saules ēnošana ietekmē gan apkures, gan dzesēšanas izmaksas – projektu piemēri liecina par enerģijas ietaupījumu līdz pat 40% gadā, vienlaikus uzlabojot darbinieku produktivitāti un samazinot veselības sūdzības telpās ar labu termālo un vizuālo komfortu.
Siltumsūkņi un klimata risinājumi (SIA Airlux, SIA Hydrokapillar Tech)
Artūrs Pallo salīdzināja dažādu apkures veidu reālās izmaksas uz kWh. Siltumsūknis šobrīd ir ievērojami izdevīgāks par elektrisko, gāzes vai granulu apkuri. Artūrs deva arī praktiskus kritērijus siltumsūkņa izvēlē, kā arī pieskārās hibrīdu tēmai. Sandra Bukane iepazīstināja ar ūdens kapilāru plašu apkures un dzesēšanas sistēmām, kas var samazināt enerģijas izmaksas līdz 75% un darbojas ar zemu temperatūru, ļaujot efektīvi izmantot atjaunīgos energoresursus.
Enerģijas uzkrāšana (Huawei Technologies Latvia)
Armands Kārkliņš skaidroja, kāpēc saražot enerģiju vēl nenozīmē to izmantot izdevīgi – enerģijas uzkrāšanas sistēmas (BESS) palīdz izmantot elektroenerģijas cenu svārstības, palielināt pašpatēriņu un samazināt jaudas pīķu izmaksas. Reālā piemērā uzņēmums ar saules paneļiem un uzkrāšanas sistēmu sasniedza 89% pašpatēriņa līmeni un ietaupīja vairāk nekā 12 tūkstošus eiro gadā.
Ēku apvalks un renovācija (SIA TERMOLAT)
Raimonds Ķeirāns runāja par kvalitatīvas siltināšanas un logu montāžas nozīmi – līdz 40% apkures/dzesēšanas slodzes var samazināt ar kvalitatīvu siltināšanu vien, savukārt nekvalitatīvi risināti termiskie tilti var radīt līdz 30% papildu siltuma zudumu. Īpaša uzmanība tika veltīta industrializētiem koka karkasa siltināšanas paneļiem kā ātrākai un ekonomiskākai alternatīvai tradicionālajai fasādes siltināšanai, kā arī nākotnes tendencēm.
Sertifikācija un ISO 50001 (SIA Sertifikācijas centrs)
Normunds Reips paskaidroja atšķirību starp konsultantu, energoauditoru un sertificētāju, un kāpēc ISO 50001 ir sistēma, kas apvieno visus seminārā dzirdētos atsevišķos risinājumus vienotā, nepārtrauktā procesā. Sistemātiska energopārvaldība, pēc pieredzes, dod vidēji ~10% papildu ietaupījumu virs atsevišķiem tehniskiem pasākumiem, un sertifikāts kalpo arī kā pierādījums ESG, CSRD un finansējuma prasībām.
Atbalsta programmas (LIAA)
LIAA pārstāve Eva Kucina iepazīstināja ar plašo atbalsta programmu klāstu, kas pieejams ikvienā uzņēmuma attīstības posmā — no inovāciju vaučeriem un biznesa inkubācijas līdz eksporta atbalstam un Eiropas Biznesa atbalsta tīklam, sniedzot dalībniekiem konkrētu ceļa karti finansējuma meklēšanai.
Jaunais regulējums (Klimata un enerģētikas ministrija)
Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Aija Timofejeva iepazīstināja ar ieskatu jaunajā energoefektivitātes regulējumā – konkrētiem pienākumiem, kas jau tuvākajos gados skars gan publisko, gan privāto sektoru, un principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” kā pamatu visiem investīciju lēmumiem.
Paneļdiskusija: nākotnes tendences un tehnoloģijas
Noslēguma diskusijā eksperti no RTU – Ansis Avotiņš kopā ar kolēģēm Ilonu Skangali un Līgu Jaunozolu no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) – pievērsās nākotnes izaicinājumiem – no divējāda pielietojuma tehnoloģijām viedājām pilsētām un līdzstrāvas tīkliem, līdz izglītības trilemmai enerģētikas nozarē, ES ilgtspējas un ekodizaina prasībām uzņēmumiem, kā arī ilgtspējīgam publiskajam iepirkumam un jaunajai kompetences centru sistēmai.
Šobrīd strādājam pie semināra video ierakstu apstrādes un drīzumā piedāvāsim iespēju visas lekcijas noskatīties attālināti — sekojiet līdzi mūsu jaunumiem!
Liels paldies visiem runātājiem, LATEA biedriem, ekspertiem un semināra dalībniekiem, kas šo dienu padarīja par patiesi vērtīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmumu konkurētspējā!
Uz tikšanos nākamajos LATEA pasākumos!
